ASV štati pašlaik pārvalda aktīvus desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā, tostarp banku kontus, akcijas un dzīvības apdrošināšanas atlīdzības, uz kurām līdz šim neviens nav pieteicies.

Situāciju sarežģī tas, ka ASV mantojuma tiesības un mantojuma lietu izskatīšanas procedūras (probate), kā arī „nepieprasītu mantojumu” un nepieprasītas mantas jautājumi (Unclaimed Property / Escheat) ir ārkārtīgi plašas jomas. Tas ir tāpēc, ka Amerikas Savienotajās Valstīs nepastāv vienots federālais mantojuma tiesību regulējums.

Ko tomēr kopumā var teikt par mantojuma lietu izskatīšanu ASV?

Amerikas Savienotajās Valstīs mantojuma nokārtošanas procedūra, ko kopumā apzīmē ar terminu probate, galvenokārt ir atkarīga no tā, vai mirušais ir atstājis derīgu testamentu (mantošana pēc testamenta, testate) vai miris bez testamenta (mantošana pēc likuma, intestate).

Tā kā ASV nepastāv vienots federālais mantojuma tiesību kodekss, katrs no 50 štatiem piemēro savus tiesību aktus un izmanto specializētas tiesas mantojuma lietu izskatīšanai (Probate Courts; piemēram, Ņujorkā šādu funkciju pilda Surrogate’s Court). Tomēr procesa galvenie posmi visā valstī balstās uz līdzīgiem principiem.
Tālāk sniegts ASV mantojuma lietu izskatīšanas procesa pārskats — no oficiālajām juridiskajām darbībām līdz nepieprasīta mantojuma turpmākajam liktenim.

1. Procesa sākšana un mantojuma pārstāvja iecelšana

Process parasti sākas kompetentajā apgabala tiesā (County) tajā apgabalā, kurā mirušajam bija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

Ja ir testaments (Testate):
Persona, kas testamentā norādīta kā testamenta izpildītājs (Executor), iesniedz tiesā testamentu un miršanas apliecību.
Tiesa pārbauda testamenta derīgumu un pēc tam izsniedz dokumentu ar nosaukumu Letters Testamentary, kas pilnvaro testamenta izpildītāju pārvaldīt mantojumu.

Ja testamenta nav (Intestate):
Ja testamenta nav, tuvs radinieks vai cita ieinteresēta persona iesniedz tiesā pieteikumu par mantojuma administratora (Administrator) iecelšanu.
Administrators saņem tiesas pilnvarojumu dokumenta veidā, ko sauc par Letters of Administration.

2. Mantojuma aktīvu apzināšana un novērtēšana (Inventory)

Ieceltā mantojuma pārstāvja (Executor vai Administrator) pirmais un svarīgākais uzdevums ir nodrošināt mirušā mantas saglabāšanu, apzināt visus aktīvus un noteikt to vērtību.

Jāidentificē un jāuzskaita banku konti, nekustamais īpašums, vērtspapīri, personīgā manta un līdzdalība uzņēmumos.

Daudzos gadījumos nepieciešams piesaistīt īpašuma vērtētāju vai ekspertu (Appraiser), lai noteiktu nekustamā īpašuma vai mākslas darbu precīzu tirgus vērtību. Detalizēts mantas saraksts ar tās novērtējumu (Inventory and Appraisal) jāiesniedz tiesā.

Svarīgi! Kura manta ietilpst tiesas mantojuma procedūrā?
Amerikas Savienotajās Valstīs ievērojama daļa mantas tiek nodota, neizmantojot tiesas mantojuma procedūru. Šādus aktīvus apzīmē ar terminu Non-Probate Assets.
Tie cita starpā ietver:
· nekustamo īpašumu kopīpašumā ar pārdzīvojušā kopīpašnieka tiesībām (Joint Tenancy with Right of Survivorship)
· banku kontus, kuros norādīti līdzekļu saņēmēji (Payable on Death – POD)
· dzīvības apdrošināšanas polises
· trastos nodotu mantu (Living Trust)

Šie aktīvi pāriet tieši norādītajiem saņēmējiem, neizmantojot tiesas mantojuma procedūru.

3. Kreditoru informēšana un parādu nokārtošana

ASV tiesību akti nodrošina kreditoriem būtisku aizsardzību. Parasti mantinieki var saņemt savu mantojuma daļu tikai pēc visu mantojuma parādu nokārtošanas.

Paziņojums kreditoriem:
Mantojuma pārstāvim ir pienākums publicēt paziņojumu vietējos laikrakstos un, ja nepieciešams, oficiālajos izdevumos, aicinot kreditorus pieteikt savus prasījumus.

Termiņi:
Atkarībā no attiecīgā štata tiesību aktiem kreditoriem parasti ir trīs līdz četri mēneši prasījumu iesniegšanai. Tomēr daudzos štatos šie termiņi var būt ilgāki.
Ja prasījums netiek iesniegts noteiktajā termiņā, tā piespiedu piedziņa var vairs nebūt iespējama.

Maksājumi:
No mantojuma līdzekļiem cita starpā tiek segti:
· bēru izdevumi
· mantojuma lietas izskatīšanas nodevas un izdevumi
· esošie parādi, piemēram, kredītkaršu parādi, hipotekārās saistības un slimnīcu rēķini
· mirušā galīgā ienākuma nodokļa deklarācija un iespējamās nenokārtotās nodokļu saistības
· piemērojamie mantojuma vai mantojuma masas nodokļi (Estate Tax)

4. Mantas sadale un procesa noslēgšana

Pēc visu parādu un nodokļu samaksas mantojuma pārstāvis iesniedz tiesā galīgo finanšu pārskatu (Accounting), kurā detalizēti norādīti visi ieņēmumi un izdevumi.

Ja ir testaments:
Pēc tiesas apstiprinājuma atlikusī manta tiek sadalīta labuma guvējiem (Beneficiaries) saskaņā ar testamentā noteiktajiem norādījumiem.

Ja testamenta nav (Intestate):
Manta tiek sadalīta saskaņā ar attiecīgā štata tiesību aktos noteikto likumiskās mantošanas kārtību (Intestacy Laws).
Noteikumi dažādos štatos atšķiras, taču parasti tiek ievērota šāda secība:
· pārdzīvojušais laulātais
· bērni
· mazbērni
· vecāki
· brāļi un māsas
· attālāki radinieki, piemēram, tantes, tēvoči un brālēni vai māsīcas

Dažos štatos mantojums tiek sadalīts starp mātes un tēva dzimtas atzariem, savukārt citos visu mantu var mantot tuvākais radinieks, kuram saskaņā ar likumu ir mantošanas tiesības.

5. Kas notiek, ja mantinieku nav?

Šajā posmā process pāriet „nepieprasīta mantojuma” izskatīšanas stadijā.
Mantinieku meklēšana
Ja nav zināmu radinieku, tiesa un mantojuma administrators nevar uzreiz pasludināt, ka manta pieder valstij.
Viņiem ir pienākums veikt rūpīgu un godprātīgu iespējamo mantinieku meklēšanu (Diligent Search).

Šādos gadījumos bieži tiek piesaistīti specializēti ģenealoģijas uzņēmumi un mantinieku meklēšanas speciālisti (Forensic Genealogists vai Probate Research Firms). Izmantojot ģenealoģiskos pētījumus, viņi cenšas atrast pat trešās vai ceturtās pakāpes sānu līnijas radiniekus, tostarp ārvalstīs — piemēram, Austrumeiropā, ja tur ir palikuši uz ASV emigrējuša priekšteča radinieki.

Mantas pāreja valstij: Escheat
Ja meklēšana ir nesekmīga vai mantinieki nepiesakās likumā noteiktajā termiņā, var tikt piemērots tiesību institūts escheat, kas paredz mantas pāreju valstij.

Mantas nodošana valstij:
Mantojuma tiesa noslēdz procesu un uzdod atlikušos naudas līdzekļus, banku kontu atlikumus un ieņēmumus no personīgās mantas vai nekustamā īpašuma pārdošanas pārskaitīt štata kasē vai attiecīgajā iestādē, kas atbild par nepieprasītu mantu (State Treasury vai Unclaimed Property Division).

Glabāšanas periods:
Lielākā daļa štatu šos līdzekļus neizlieto uzreiz. Tā vietā tie glabā mantu, faktiski pildot tās turētāja funkciju.

Dažos štatos likumiskie mantinieki var pieprasīt mantas atdošanu arī pēc daudziem gadiem un dažkārt bez laika ierobežojuma, ja viņi spēj ticami pierādīt radniecību ar mirušo.