Ģenealoģiskie pētījumi tradicionāli balstījās uz dokumentiem: baznīcu un civilās reģistrācijas ierakstiem, tautas skaitīšanas datiem, mantojuma lietām, nekrologiem, senām vēstulēm un citiem arhīvu avotiem. Izmantojot šos avotus, pētnieki cenšas rekonstruēt, kurš ir kura bērns, brālis vai māsa, vai attālāks radinieks. Tomēr DNS testēšana ir radījusi principiāli jaunu dimensiju.